30draugi.lv
Mēs esam tā kā visi citi it nemaz!a id="menu">
Šodien liek:
Aina, Anete
- Ziss
2x
Mūsu ciemā iebrauc ziss
Pilns ar meitām nav kas izceļ
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Stāv un brīnās šofers Ķirsis
Kas tai kabīnē ir gulējis
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Tur kur agrāk bija ferma
Tagad pludo buļļa asins
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Mežā dzīvo lācis Svimpis
Viņam liels un spalvains deguns
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Vai man rādijās vai misās
Bet tur krūmos divi sēņo
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Bet kad atspīd mēness stars
Skatos sēņo vesels bars
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Strauja upe stāvi krasti
Tajā peldās pedagogi
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Mūsu ciemā vēlē mis
Paši vēlē paši apsveic
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
Kamēr viesi dzēra tēju
Es aiz stūra paravēju
Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc
- Iekš meža bij viens nams
Iekš meža bij viens nams
Iekš meža bij viens nams
Viens lustīgs nams
Viens poļu nams
Jedritvaikociņ poļu nams
Iekš meža bij viens nams
Tai namā dzīvoj pans
Tai namā dzīvoj pans
Viens lustīgs pans
Viens poļu pans
Jedritvaikociņ poļu pans
Tai namā dzīvoj pans
Tam panam sabrauc vies
Tam panam sabrauc vies
Vien lustīg vies
Vien poļu vies
Jedritvaikociņ poļu vies
Tam panam sabrauc vies
Tam panam bij vien meit
Tam panam bij vien meit
Vien lustīg meit
Vien poļu meit
Jedritvaikociņ poļu meit
Tam panam bij vien meit
Tiem viesiem gribas všķ
Tiem viesiem gribas všķ
Vien lustīg všķ
Vien poļu všķ
Jedritvaikociņ poļu všķ
Tiem viesiem gribas všķ
Bet meita negrib všķ
Bet meita negrib všķ
Vien lustīg všķ
Vien poļu všķ
Jedritvaikociņ poļu všķ
Bet meita negrib všķ
Bet kurš gan negrib všķ
Bet kurš gan negrib všķ
Vien lustīg všķ
Vien poļu všķ
Jedritvaikociņ poļu všķ
Bet kurš gan negrib všķ
Pat putniņš grib vien všķ
Pat putniņš grib vien všķ
Vien lustīg všķ
Vien poļu všķ
Jedritvaikociņ poļu všķ
Pat putniņš grib vien všķ
Mans kungs vai jums ir naud
Mans kungs vai jums ir naud
Vien lustīg naud
Vien poļu naud
Jedritvaikociņ poļu naud
Mans kungs vai jums ir naud
Nu kā gan nebūs naud
Nu kā gan nebūs naud
Vien lustīg naud
Vien poļu naud
Jedritvaikociņ poļu naud
Nu kā gan nebūs naud
Tad drīkst to meitu všķ
Tad drīkst to meitu všķ
Vien lustīg všķ
Vien poļu všķ
Jedritvaikociņ poļu všķ
Tad drīkst to meitu všķ
Tad vies to meitu všķ
Tad vies to meitu všķ
Vien lustīg všķ
Vien poļu všķ
Jedritvaikociņ poļu všķ
Tad vies to meitu všķ
- Kad nāku es no krogus
Kad nāku es no krogus mājās pilns kā naudas maks
Tad redzu svešu ķēvi tur kur jābūt manējai
Es prasu savai vecenei kas tagad notiksies
Kas tā par svešu ķēvi tur kur jābūt manējai
Tu vecais esi piedzēries neko tu nezini
Tā taču mūsu raibaļa ko vakar pārsēji
Puspasauls esmu apjājis un daudz ko redzējis
Bet apseglotu raibaļu es redzu pirmo reiz
Kad nāku es no krogus mājās pilns kā naudas maks
Tad redzu svešas bikses tur kur jābūt manējām
Es prasu savai vecenei kas tagad notiksies
Kas tās par svešām biksēm tur kur jābūt manējām
Tu vecais esi piedzēries neko tu nezini
Tā taču grīdas lupata ko vakar pievēmi
Puspasauls esmu apjājis un daudz ko redzējis
Bet izbuktētu lupatu es redzu pirmo reiz
Kad nāku es no krogus mājās pilns kā naudas maks
Tad redzu svešu cepuri kur jābūt manējai
Es prasu savai vecenei kas tagad notiksies
Kas tā par svešu cepuri kur jābūt manējai
Tu vecais esi piedzēries neko tu nezini
Tas taču mūsu naktspodiņš ko vakar piemīzi
Puspasauls esmu apjājis un daudz ko redzējis
Bet salmiem pītu naktspodu es redzu pirmo reiz
Kad nāku es no krogus mājās pilns kā naudas maks
Tad redzu svešu galvu tur kur jābūt manējai
Es prasu savai vecenei kas tagad notiksies
Kas tā par svešu galvu tur kur jābūt manējai
Tu vecais esi piedzēries neko tu nezini
Tā taču kāpost galviņa ko vakar nogriezi
Puspasauls esmu apjājis un daudz ko redzējis
Bet kāpostgalvu ūsainu es redzu pirmo reiz
Kad nāku es no krogus mājās pilns kā naudas maks
Tad redzu svešu pimpi turkur jābūt manējam
Es prasu savai vecenei kas tagad notiksies
Kas tas par svešu pimpi tur kur jābūt manējam
Tu vecais esi piedzēries neko tu nezini
Tas taču mūsu burkāniņš ko vakar izrāvi
Puspasauls esmu apjājis un daudz ko redzējis
Bet burkānu ar lieliem pautiem redzu pirmo reiz
Kad nāku es no krogus mājās pilns kā naudas maks
Tad redzu svešu veceni kur jābūt manējai
Es neprasīju vecenei kas tagad notiksies
Kas tā par svešu veceni kur jābūt manējai
- Par Piču
-
Kad vecais Pičs uz mežu iet,
Pār plecu licis šķipeli
Pie ežmalas tas apstājas
Un velk jau ārā pī
pes kāta galviņu,
Ko uzdauza uz ežas;
Te pretī nāk trīs jaunavas
Un rāda savas pē
perkūku sirsniņas,
Ko dāvājs krustēvs Vimpis
Un Pičam gluži nemanot
Sāk stāvus celties pi
parotu šņabi dzert
Ar putiņām pa virsu
Un ja Tu mani nemīli,
Tad bučo manu di
rektoram Jorniņam
Bij plika galvas virsa.
No tālienes tā izskatās
Kā maza bērna di
vi brāļi lielījās,
Ka protot darīt visu,
Bet trešais brālis noteica:
Es vakar meitas pi
le mīle kokā kāpj,
Kur putniem bija ligzda;
No apakšas es redzēju,
Tai bija plika pi
rāg krogā kaujoties,
Kāds aizskrējis uz mežu;
Tur jaunu meiču saticis
Un pārplēsis tai pe
dējo kleitiņu,
Ko dāvājs saimnieks Švimpis,
Jo šis tak neesot zinājis,
Ka tai tik šaura pe
terīša laiviņa,
Ko Vilnīts riņķī gāzis,
Jo šis tak neesot zinājis
Tik drusciņ dziļāk ba
znīcā es iegāju,
Kur mācītās bij Spricis
Un beigšu ar šo dziesmiņu,
Jo šis līdz āmen ticis.
- Pesnja pro zaicev
-
V temno-sinem lesu, gde trepeshut osiny,
Gde s dubov-koldunov opadaet listva,
Na polyane travu zaicy v polnoch' kosili
I pri etom napevali strannye slova:
Pp: A nam vse ravno, a nam vse ravno,
Pust' boimsya my volka i sovu.
Delo est' u nas - v samyi zhutkii chas
My volshebnuyu kosim tryn-travu.
A duby-kolduny rastvorilis' v tumane.
Iz poganyh bolot podnimaetsya zhut'.
Kosyat zaicy travu, tryn-travu na polyane
I ot straha vse bystree pesenku poyut:
A nam vse ravno, a nam vse ravno,
Pust' boimsya my volka i sovu.
Delo est' u nas - v samyi zhutkii chas
My volshebnuyu kosim tryn-travu.
A nam vse ravno, a nam vse ravno,
Tverdo verim my v drevnyuyu molvu:
Hrabrym stanet tot, kto tri raza v god
V samyi zhutkii chas kosit tryn-travu.
A nam vse ravno, a nam vse ravno,
Stanem my hrabrei i otvazhnei l'va.
Ustoim hot' raz v samyi zhutkii chas -
Vse napasti nam stanut tryn-trava.
- Mauku mājā luktur's spīd
-
Mauku mājā luktur's spīd, hei, rumpi pumpi,
Jāieskrien uz īsu brīdi, trādiralalā (x2 r.)
Eju es pa durvīm iekšā, hei, rumpi pumpi,
Sešas maukas stāv man priekšā, trādiralalā.
Es vēl līgojos kā plosts, hei, rumpi pumpi,
Šīm jau visām bikses nost, trādiralalā.
Aiz priekiem nezināju, hei, rumpi pumpi,
Kurai lekt(i) mugurā, trādiralalā.
Pirmā mani ķer aiz rokas, hei, rumpi pumpi,
Nu tik sāksies īstās mokas, trādiralalā.
Sadzēries es Bauskas alu, hei, rumpi pumpi,
Nevar trāpīt iekšā galu, trādiralalā.
Sešas reizes nopisos, hei, rumpi pumpi,
Appirdos un aizlaidos, trādiralalā.
Trešās dienas vakarā, hei, rumpi pumpi,
Pimpis gurķī pārvēršas, trādiralalā.
No kules izkrīt visi mati, hei, rumpi pumpi,
Jāmeklē nu, kur ir lati, trādiralalā.
Aizeju uz Barbis' ielu, hei, rumpi pumpi,
Atrodu tur rindu lielu, trādiralalā.
Satieku tur vecu draugu, hei, rumpi pumpi,
Izdrāzis to pašu Emmu, trādiralalā.
Dakter's saka, nav ko ost, hei, rumpi pumpi,
Jāgriež līdz ar kuli nost, trādiralalā.
- Bērza miza
-
Pavasarī iestādīju podā bērza mizu,
Podā mizu, podā mizu, podā bērza mizu (x2 r.).
Bet rudenī, kad paskatos, podā bērza miza,
Podā miza, podā miza, podā berza miza.
Bet zaldāts redz, ka ģenerālis sit papēžus kopā,
Sit papēžus, sit papēžus, sit papēžus kopā.
Bet sunīt's skrien pa mežmalu, kampis mutē kaulu,
Kampis mutē, kampis mutē, kampis mutē kaulu.
Bet runcis iziet medībās, tupi pele alā,
Tupi pele, tupi pele, tupi pele alā.
Bet vilciņš skrien gar mežmalu, mežmalā vaid irsis,
Šur vaid irsis, tur vaid irsis, mežmalā vaid irsis.
Bet velniņš skrien gar mežmalu, dadži līp ap autiem,
Līp ap autiem, līp ap autiem, dadži līp ap autiem.
Bet jauna meiča kurpi sies, mamma gaida mājās,
Kurpi sies, kurpi sies, mamma gaida mājās.
- Mirdzot šķēpiem
-
Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros,
Tauru skaņas kad viļņojas šurp, -
2x
Cauri pilsētas vecajiem vārtiem
Ienāk latviešu strēlnieku pulks.
Aiz aizkariem, augstu pie loga
Meičas actiņas priecīgi mirdz.
Domā strēlnieki: meiča ir daiļa
Vai kāds brīnums, ja iesilst tiem sirds.
Pie miera jau strēlnieki dodas,
Klātu pusnakts, un visi jau dus;
Tikai dārzā zem ozola zariem
Mainās skūpsti, bet ozols cieš kluss.
No rīta zeltsaules staros,
Taurēm skanot pēc vienotas takts,
Dodas strēlnieki sīvajā cīņā -
Kas ir bijis, to nestāsta nakts
Aiz aizkariem augstu pie loga
Meičās actiņas skumīgi mirdz.
Domā meiča: `Vai redzēšu zēnu,
Kura dēļ klusi pukst mana sirds?`
Jau trakot sāk rudeņa vēji,
Brāļu kapenēm pāri tie skrej;
Bāla meiča kopj strēlnieka kapu,
Rūgti rūgtajās asaras lej
- Tumša, tumša tā eglīte
-
Tumša, tumša tā eglīte,
Kur caunīte naktī guļ,
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Tālu, tālu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņ`,
Ai, rillasā, ai rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Piedz.
Ai, vir vir vir vir bum bum bum
Ai, rrrrr rasasā,
Ai, rillasā, ai, rallasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
No kurienes tu, puisīti,
Ar tik jauk valodiņ?
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Es māmiņa, no Vidzemes,
Nāku savas vajadzīb`s.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Grib precēt jūs` meitiņu,
To lūdzami neliedziet.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Velti, velti tu, puisīti,
Uz meitiņu lūkojies.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Viena pati man meitiņa,
Tā par mazu, tā par jaun`.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Tai būs mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Jūs, māmiņa, veci ļaudis,
Jūs aplami runājat.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Pa pāriem(i) rieksta auga,
Pa pāriem(i) āboliņ`.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Piedz.
Jūras putni gaisā skrēja
Un pa pāriem pārojās.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Tā būs jauniem ļaudīm arī
Pa pāriem(i) pāroties.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Vecs ar vecu sagulēja,
Žīds ar kuili cauri skrēja
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
Jauns ar jaunu sagulēja,
Ūdens cauri netecēj`.
Ai, rillasā, ai, rillasā,
Ai, džimlairūdi rallalā.
- Trīs lietas
2x
Trīs lietas man zāļu skapīti stāv,
Ko meklēju brīžos, kad šķiet
Vairs peldot es nesniegšu malu,
Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet:
Asaras, dziesmas un alus.
Piedz. 2x
Dvēselē vaļā, asaras sāļas,
Dzīve ir rūgta, alus ir salds.
Dziesma ir gara, dzīve ir īsa,
Tas nav no svaru alus ir salds.
2x
Trīs lietas man zāļu skapītī stāv,
Ko meklēju brīžos, kad šķiet
Jau šodien sev darīšu galu,
Trīs lietas, tad glābiņš ir, pieminiet:
Asaras, dziesmas un alus.
2x
Trīs lietas man zāļu skapītī stāv.
Var brīnīties tikai un smiet,
Ak, kamdēļ tik ilgi es salu?
Trīs lietas ja zāļu skapītī stāv
Asaras, dziesmas un alus.
- Šis alutiņš
Šis alutiņš ir mūsu pašu,
To brūvējuši Latvijā.
Tādēļ, ja naudas nav ne graša,
Mēs varam dzert uz rēķina:
Jo apiņi aug griezdamies,
Un mieži veldrē spiezdamies.
Piedz.
Kram, bam, bam, bambuli,
Krambambuli.
Visvarenais, kas kviešus audzē,
Tu, žēlīgs tēvs, kas debesīs,
Par to tev pateiks tava draudze,
Uz vaiga krītot grāvmalē:
Visvarenais, ja iespēji,
Tad gāz no gaisa miestiņu.
Par to tev celsim slavas troņus
No pudelēm un muciņām,
No tējnīcām mēs krogu celsim
Un arī labas viesnīcas.
Un tevi, saldais alutiņ,
Mēs mīlēsim kā meitiņu.
- Riekstojot
Lazdu liecu, riekstu rāvu, ai - ai - ai,
Zari brakšķ un lapas švīkst, vai - vai - vai,
Jaunu meitenīti skāvu, ai - ai - ai,
Teic vai tevi skūpstīt drīkst, vai - vai - vai.
Lazda meta garu ēnu,
Bija tuvu saules riets,
Kas par bezkaunīgu zēnu,
Meiča sašutusi kliedz,
Es no kauna stipri sarku,
Vēlāk kļuvu bāls kā krīts,
Laidos skriet uz linu mārku,
Dziļa izmisuma dzīts,
Pēkšņi sirds man pavēl stāties,
Meitas balss tik žēli skan,
Ja tu domā slīcināties,
Atdod savus riekstus man,
- Lācītis
-
Tu man ļoti nepatīc, varens, liels un cildīgs,
Kaut tu būtu lācītis zāģu skaidām pildīts,
Tad es teiktu: Pinkainīt, pietiek vienam dvašot.
Vīlīti es atrastu - kur tā vājāk sašūts.
Caurumiņu izurbtu un no prieka mirtu,
Ja no tava puncīša zāģu skaidas birtu,
Birtu, birtu izbirtu, satecētu riekšā,
Tāpēc jau es urbinu, lai tur tiktu iekšā.
Tad mēs būsim vesels viens, dzīve mums būs šāda,
Mana galva prāts un acs - klāt vēl tava āda,
Tad mēs būsim vesels viens, kopā iesim bitēs,
Un mums abiem medus būs, kas gar vaigiem ritēs.
Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām,
Ja tās skaidas tavējās - paliek tad ar skaidām,
Mazo, mīļo lācīti, mēs jau tevi baidām,
Ja tās skaidas tavējās - paliec tad ar skaidām.
- Es katru sestdien`s vakaru
Es katru sestdien`s vakaru
Arvien, arvien,
Pie Trīnes gāju klētiņā
Arvien, arvien.
Es katru sestdien`s vakaru
Pie Trīnas gāju klētiņā arvien, arvien,
Arvien, arvien, arvien.
Bet reiz pie durvīm piegāju
Uz iekšā troksni dzirdēju.
Tur Ješka iekšā sēdēja
Un manu Trīni bučoja.
Ak, Trīnīt, manu sirdspuķīt,
Reiz solījies tu mana būt.
Bet nu tu mani pievīli
Un Ješkam sirdi atdevi.
Es došos prom uz austrumiem,
Tu mūžam mani neredzēs`.
Tur sitīsim tos utainos,
Pēc tam tos zili pelēkos.
Lai latvju zobens nesarūs
Nekad, nekad,
Lai latvju sule nenoriet
Nekad, nekad.
Lai latvju zobens nesarūs
Lai latvju sule nenoriet nekad, nekad,
Nekad, nekad, nekad.
- Dzert un dziedāt
-
Dzert un dziedāt patīk man
Šodien tā kā rītu.
Dziedu, kamēr balss man skan,
Dzeru, kamēr krītu.
Mīļā man` pār dzērāju
Saukā un par žūpu,
Un vel savelk degunu,
Kad es grāvī klūpu.
Veicas Noass dzēra ar
Un bija svēts pārlieku.
Vai tad viņa bērni var
Baudīt cita prieku ?
Kad lai dzeru ūdeni ?
Vardes maitā viņu !
Labāk dzeršu glāzīti,
Saldo alutiņ.
- Alutiņi, vecais brāli
-
Alutiņi, vecais brāli,
Tu par mani vecākaisi.
Es piedzimu, tev atradu,
Es nomiršu, tu paliksi.
Alutiņi, stiprais brāli,
Tu par mani stiprākais:
Tu varēji vīrus gāsti,
Mucai spundi ārā spert!
Tu gulēji muciņāi,
Es pa spundi lūkojos.
Cik es tevi kustināju,
Tik tu mani lustināji!
- Ardievu, meitenes
-
Ardievu, meitenes, man jādodas,
Kur kaujas lauki baltos kaulos lās,
Tur arī man būs galva jānoliek,
Šīs zemes vareniem lai prieciņš tiek.
Ardievu, meitenes, mans ķeizars mani sauc,
Šai karā tiešām varoņu būs daudz.
Un pašiem pirmajiem, ko lodes sadragās,
Būs rezervēta vieta skolu programmās.
Piedz.
Ardievu, meitenes, jūs tagad redzat,
Jūs tagad redzat, varoņi kā rodas.
O, meitenes, jel piedodiet,
Man tagad ķeizaram ir jāatdodas,
Man tagad ķeizaram ir jāatdodas.
Ja mani kaujā smagi ievainos,
Tad zinu ķēzars ordeni man dos,
Un var jau būt pat pieminekli cels
Un kalna galā klintsakmeni vels.
Bet ja man tiešām veiksme uzsmaidīs,
Un oberleitnants mīnulaukā dzīs,
Tad foto mans un arīdzan mans vārds
Tiks melnā rāmī presē nodrukāts.
- Lilioma dziesma
-
Atkal atkal ir debesis pušu,
Mums ir ielāpi jāuzliek tām!
Sanāk, sanāk, kas samaksājuši,
Zem šīm baltajām akācijām!
Jo tu esi dzīvs,
Jo tu esi dzīva,
Viens zirgs vēl ir brīvs,
Viena vieta uz brieža vēl brīva!
Tas ir nieks dzīvu uguni norīt,
Ja tik aliņš ir, virsū ko dzert.
Te mēs ugunis uzkožam korī,
Korī ejam nakts taureņus ķert.
Ei, jūs, pogotie, noslēpiet dunčus,
Kamēr kāds vēl nav palicis stīvs!
Mūsu karogs ir meiteņu brunči,
Tas ir karogs, kas mūžīgi plīv!
Vai jums vēderā dienišķā desa
Vai tur vienkārši vardes kurkst
Te mēs visi vienādi esam;
Vai tad būs tā vēl citur kaut kur?
Te tu esi dzīvs,
Te tu esi dzīva,
Viens zirgs vēl ir brīvs,
Viena vieta uz brieža vēl brīva.
