30draugi.lv

Mēs esam tā kā visi citi it nemaz!
Šodien liek: Leonīda, Leonīds

Udžas versija

Ja jūs man jautāsiet kā gāja pirtī – es teikšu ZAJEBIS.
Kādēļ?
1. Es normāli piedzēros
2. Es gandrīz dabūju pa muti pirms vēl pasākums bija sācies
3. Ar Vāveri veidojām Frīstaila batlu
4. Normāli padziedāju

Bet tagad par visu no paša sākuma!
Atbrauca man Ilžux pakaļ un mēs devāmies un kopējo satikšanās punktu. Es biju paķēris līdzi ūdenspistolīti ar kuru gribēju pašaudīties no braucošas mašīnas pa meitenēm. Diemžēl jau pirmais šāviens gandrīz trāpīja paresna izmēra onkulim treniņtērpā, kurš sāka mani apsaukāt mātes leksikā. Es centos viņam atvainoties, et viņš manī neklausījās un izdarīja telefona zvanu. Priekšā braucošais BMW strauji nobremzēja, no viņa izlēca divi džeki treniņtērpos un pienāca pie manis un attaisījuši durvis sāka man gruzīt savu viedokli pieminot arī māti un solot mani tūliņ vest uz mežu un sagriezt gabalos (krievu val.) (necenzēto tekstu dēļ necitēšu). Teikšu godīgi – drusku sabijos. Negribējās īsti dabūt pa purnu jau pirms pasākuma sākuma. Kā profesionāls psihologs un manz bodī gārds Ilžux ātri lielajam onkulim izstāstīja, ka mēs nēsot tēmējuši viņam, bet gan pa koku un eksidents ir sanācis netīšām. Tad vēl neliels smaidiņš un lielais onkuls arī pasmaidīja un savācis savus atmarozkus aizbrauca. Nudien nesaprotu kādēļ visas nepatikšanas un kašķi vienmēr sākas ar manīm. Nokļuvuši satikšanās punktā bez citiem incidentiem mēs visi kopīgi iepirkām alu, šnabi un desiņas un bijām gatavi doties pie dabas krūc uz Līgatni. Nedaudz vēl ierēcām par kādu Vāveres draugu, kurš braucot uz Igauniju uz dragreisu bija uz robežas aizturēts un nodots militārajai policijai par izvairīšanos no armijas. Tad gan devāmies ceļā! Pašā pirtī nokļuvām bez īpašiem incidentiem (ja neskaita Vāveres un Arta manevrus uz ceļa lielos ātrumos). Attaisījām alus, sasēdāmies pie galda un TAD SĀKĀS!!! Diska prezentācija norisēja ar ovācijām un aplausiem! Visi ļoti aktīvi dejoja vakara deju – “Pastum, pastum pietupies”. Kungiem “Pies” sanāca ļoti labi. Nākamā vērā ņemamā atrakcija bija skriešana pa gravu! Pirmais no starta izrāvās Ūpis. Es viņam sekoju līdz gravas apakšā es secināju, ka pēkšņi man no kreisās kājas ir pazudusi keda. Devos kedu meklēt un atradu to iestigušu kaut kādā dūksnājā un pilnu ar melnu dubļūdeni. Nu ko. Kādas kuram kedas tam ar tādām jādzīvo. Artis skrienot pa gravu bija izmetis tehniskās pases maku, kurā bija atrodami pēcāk dažādi herbārija brīnumi. Tad sākās citas rotaļas (lieki piebilst, ka pa vidu tam mēs intensīvi tukšojām grādīgos dzērienus). Mēs ar Vāveri esot pretējās komandās veidojām intensīvu frīstailu un tādējādi nenormāli sabesijām vakara vadītājus – Šmigu un Matus. Mati man par to norāva cepurīti un iemeta gravā. Es to pašu izdarīju ar viņa cepuri. Tā kā bija tumšs tad es nolēmu gravā līst vēlreiz tikai no rīta. Turpinājās rotaļas un dzeršana, līdz Jaņisa draugs izvilka akardeonu un aidā songen mahen! Kad Lapinens ar Ebi no sajūsmas par akardeonu sāka dauzīt pudeles. Mēs (tiek kas vēl dziedāja) uztaisījām pīppauzi un devāmies uz pirti. Kad iznācu no pirc redzēju, ka divi no maniem draugiem (Ūpis un Ebis) ir norubījušies. Bija laiks vakara plāna punktam – drauga piesmiešana un viss cits, kas ienāk mūsu debīlajos prātiņos. Centos piesmiet Ebi un novilkt viņam bikses, bet šis neļāvās. Tas pats notika arī ar Ūpi. Tad manā debīlajā prātiņā ienāca ideja ebim biksēs ielikt malkas pagali (neprasiet kādēļ – nezinu). Turpinājām dzert un dziedāt, kamēr lielākā daļa bija jau norubījušies, kaut kur. Tad arī mani pārņēma miegs un es ielīdu uz dīvāniņa blakus Ilžukam, Ūpim un vēl vienai meitenei (piedod, ka tā arī nezinu kā tevi sauc). Un tad Ilžuks mani izglāba vēlvienreiz, jo bija pamodies Ebis un gribēja mani piesmiet, bet tā kā es gulēju blakus Ilžukam, tad Šmiga Ebim neļāva šo pasākuma daļu īstenot, lai nepamodinātu arī viņu. Tad pār manīm nāca apskaidrība – Speķīts taču ir manz sargeņģelis, kura vienmēr mani paglābj no nepatikšanām un problēmām!!!!! PALDIES TEV ILZĪT!!!! No rīta atvēru acis. Sameklēju gravā savu cepuri un sāpošu galvu un muguru (bljin mugura sāp vēl tagad ahūni, vai kāds nezin ko es esmu darījis???) devos prom uz Rīgu!

Piedodiet par visu to ko es neatceros. Un piedod arī tu Ebīt, bet es jau tikai vadījos pēc pasākuma plāna ;)

© Udža 18.05.2003

Šmigas versija

16:00 Ar Matiem un Aidziņu ieradāmies pie valdemāra ielas Rimi, gaidam pārējos
16:30 Vēljoprojām gaidam parējos, jo tie jau nebūs mūsu draugi, kas nenokavēs
17:45 Beidzot sākam iepirkties, sapirkām tā uz latiem 50
18:15 Pamazām sākam sēsties pa mašīnām un braukt uz pirti, sarunājam Berģos satikties lai kolektīvi dotos tālāk
18:30 Mūsu šoferītis Tomick izdomā, ka viņš jau nau parasts šoferis un viņš jau nu varēs izbraukt pa brīvības ielu, kur citiem braukšana ir liegta... nepamanam, ka esam pabraukuši zem ķieģeļa...
18:31 runājam ar inspektori X...
18:33 tomēr izdodas vienoties par to, ka tomick ir akls idiots, kas neredz zīmes...
18:34 nesamaksājuši sodu dodamies pa apvedceļu...
18:45 saņemu no Matiem isziņu: "228 km/h vai tādā ātrumā maz īsziņu var nosūtīt?" laikam Berģos nesatiksimies...
18:20 ierodamies pirtī
18:31 tiek prezentēts pirts disks, kolektīvi tiek uzspēlēta nacionālā spēle - pastum, pastum, pietupies...
18:45 mēģinam aizdedzināt malku, deg, bet lēnām...
18:55 tiek sumināts Pelmenis
19:19 tiek pieņemts lēmums negaidīt, kad iekursies, ceps uz pannas tās desas... tiek lietots alkahols...
20:05 visi pierijušies kā cūkas, dzer... tiek ierosināts uzspēlēt spēli...
20:10 visi tiek nostādīti rindā pie gravas un tiek dots starts skrējienam uz upīti, lielākā daļa nepiedalās, uzvar Ūpis... Ūpim saņem vakara galveno balvu - metinātāja brilles...
20:20 šmiga un mati bezcerīgi mēģina pārkliegt pūli, kur visi runā un neviens neklausās...
20:30 tiek dots starts jaunai atrakcijai... divas komandas, komandu dalibnieki cic citam kukaragā ripina bluķīti, abas komandas šmaucas un tiek diskvalificētas...
21:05 atkal neveiksmīgs mēģinājums pārbļaut pūli...
21:20 sākas pēdējā atrakcija - savāc pēc iespējas vairāk hlamus...
21:30 kāda no komandām jau ir nolauzusi un atvedusi zīmi "Līgatne"
21:45 3 vai 4 džeki ir iedzinuši nikno suni viņa būdā un mēģina būdu ar visu suni atnest līdz spēles laukumam... šmiga ar matiem šo mēģinājumu pārtrauc... sunim noteikti būs vajadzīga psihologa palīdzība...
22:20 hlami ir savākti un tiek noskaidrots uzvarētājs...
22:40 kaut kāds bars aizvelkas uz pirti... ir baigi karsts... ...te pa vidu kau kas notiek...
02:00 laikam lielākā daļa ir aizgājusi gulēt...
04:05 atnāk ebis un saka davaj celies, ejam dzert šņabi...
04:07 dzeru šņabi
04:30 ar ebi un mikiņu pīpēju zāli...
04:45 mēģinu atrunāt ebi no domas iet modināt mazo smerdeli Udžu...
04:55 vēljorpojām pīpēju zāli, ebis un mikiņš aiziet gulēt...
05:05 pīpēju zāli ar kaut kādu nepazīstamu sievieti, ir jūtams rezultāts...
06:00 laikam aizeju gulēt...
08:05 jau nez kuro reizi man zvana pulkstens...
08:10 dzeru zālītē atrasto alu...
08:30 cepu desas un dzeru alu, piedāvāju iedzert arī pārējiem, lielākā daļa man atsaka...
09:01 dzeru jau trešo pudeli atrastā alus, mēģinu piekopt apkārtni...
09:16 piekopjot apkārti atrodu black balsam kokču...
09:25 atkal uzpīpēju zāli, ir jau tīri interesanti...
10:00 mašīnā atrodās sidrs, piedāvāju Vimbai, Vimbai sametās slikti...
11:01 braucam uz mājām, noliekam vietā uzrakstu "Līgatne", ir jautri, arī siguldā kafūzī meitenēm ir jautri par mūsu saukļiem "alkahols inde" un "saki alkaholam nē"
13:30 mājas, gulta :)

© Šmiga 19.05.2003

Kūlenis jeb Speķīša versija par pasākumu „Saki alkoholam labrīt”

Tātad. Sākumu pasākumam variet lasīt Udžas stāstā – viss par atmorozokiem un Udžas strēlnieka talantu precīzi uzrakstīts, varu vien piebilst, ka šī bija viena no daudzajām reizēm, kad izkļūšana no s***** notika pateicoties manai blondajai parūkai ;) Ieteikums – krāsojiet matus!! :DD
Turpceļš izvērtās visai interesants, kad Tomicka vadītais auto iegriezās vienā benzīna uzpildes stacijā un mēs ar Udžu sekojām, izliekoties, ka tā tas arī bija domāts. Pa to laiku Pelmenis un Co attālinājās, bet necik tālu jau netika.. Galamērķī es apjautu nenovēršamo patiesību - cilvēki ir ieradušies kuplā skaitā un vajadzēs piedalīties atrakcijās, kas dzimušas nepieskaitāmo organizatoru ķobīšos. No skrējiena pa gravu man un vēl daudziem prātvēderiem izdevās izvairīties, kā secināju - Labi, ka tā! – jo Udža nebija pārāk laimīgs par savu kedu un tās žļurkstēšanas koeficientu. Ar Sančo mēģinājām Udžam piedāvāt manas baseina čības un Sančo botas plus zeķītes, bet viņš vīrišķīgi atteicās un aizžļurkšķēja pēc alus (vai varbūt tas bija Krikas sidrinš?!).
Vislabāk man personīgi patika atrakcija – SAVĀC DAFIGA HLAMU. Kā atzinās Aidziņa, saraksts hlamu vākšanai tika radīts īpašā brīdī, kad smadzenes atsutstvujet ……. Varbūt tieši tāpēc arī grabažu vākšanas procesā attiecīgā viela nepiedalījās, jo tika atrasts praktiski viss – gan dzīvi priekšmeti, gan Līgatnes uzraksts utt, utml... varbūt Ūpis to vēlētos noklusēt, bet arī striptīzs no saraksta tika izpildīts, tāpat kā ieraksts „viens pliks dibens”un „pieci pliki dibeni” Khm. Šis katrā ziņā bija gadījums, kad process ir svarīgāks par rezultātu, jo man personīgi vel līdz šim brīdim nav izdevies noskaidrot komandu, kura uzvarēja – vai Nr.1 vai Nr.2, vēsture par to klusē…..
Šeit varbūt ir vērts piebilst, ka es varētu būt trūkušo filmu līmētājs, jo ap hlamu atrakcijas beigām bija novērojams dalībnieku horizontālās pārvietošanās koeficienta pieaugums. Protams, ka es nebiju nekāds matrikss un neatrados visur, bet šādas tādas ziņas varu sniegt :]]
Pirts. Par to ir atsevišķs stāsts, jo šobrīd (2dienas rīts) es gaidu rentgena atbildi. Tās ir tiešas sekas Tomicka neapdomīgajam izsaucienam: „Spečīt, uzmet kūleni!” Man jau divreiz nav jāsaka…………… Par rentgenu ziņošu vēlāk. Principā Šmiga manam raksturojumam varētu pievienot īpašu pazīmi – „patīk sevi traumēt un lauzt dažādus kaulus” :]
Kad jau tuvojās rīta 2 stunda mums ar Pelmeni izvērsās raita diskusija par to, vai man principā patīk bučoties. Nu jūs jau zināt šo viņa sakramentālo jautājumu.. Vēl vakara gaitā man radās pārdabiskas spējas transportēt cilvēkus, kuru svars aptuveni 2 reizes pārsniedz manu pašmasu (wellcome Ūpi!). Ierosinu mani turpmāk uzrunāt par Herkulesu!
Un tad jau bija rīts. Pastum pastum pietupies :]]

© Speķīts 20.05.2003

Ebja versija

Nu ierados tur hvz cikos, ne jau skaidrā. Nu iedzēru, pabļaustījos, iedzēru, atrubījos, iedzēru, zāli uzpīpēju, atrubījos. Mikiņš pamodināja un aizbraucu mājās. Hmm škrobe tikai viena - nifiga neatceros ka būtu ar kādu kaut vai vārdu pārrunājis :o/ un tas, kas tiek stāstīts- što njipomnju to njebila.

© Ebis 20.05.2003