30draugi.lv

Mēs esam tā kā visi citi it nemaz!
Šodien liek: Jāzeps

Vai tūrisms ir sports?

Pat nezinu kā sākt, kur sākt, ar ko sākt? Sākās tas laikam piektdien, kad atcerējos, ka sen neesmu bijis rokkafejnīcā Liepājā. Domāts darīts piektdienas vakarā stiepju uz Liepāju uz kafūzi. Izskatās pēc tomicka vipendrona, bet man patīk. Lēni braukt nemāku tāpēc braucu kā jau vienmēr – principā normāli kutinu. Pēc 180 pat nenākas nevienu sponsorēt, žēl, jo vienam braukt ir skumji, bet ko darīt. Katram sava lamatiņa. Vēl pirms kafūža īsi pirms 22:00 (ak šis maģiskais laiks) ieskrējām vietējā lielveikalā paņēmām pa viskijam un te man dzima viena mega ideja. Pēc 22:00 kā zināms mūsu mītošajā valstī alko nepārdod, nu vismaz veikalos ne, tomēr ir risinājums. Ejam veikalā pēc 22:00, ņemam grādīgo dziru veram turpat vaļā un malkojam. Pie kases sakām, ka gribam maxāt, nē nu ja nevar tad ko tad mēs – mēs jau neko. Negribat, nevajag. nu tā kaut kā, tiešām jāpamēģina. Man pašam jau traki aptīk šī doma, labāka pat kā noma.
Tātad pasēžam rokkafejnīcā, es, 3 meitēni un Ģirtiņš (visiem 30draugiem vēl nezināms deguns). Ik pa brīdim mums pievienojas vēl pa diviem, vai vienam meitēnam. Ir ok, padzeram, paspēlējam biljardu bla bla bla. Kokteiļi jamajā krogā ir gardi, bet švaki gan, esiet tur - uzreiz prasiet dubulto. Vispār vienmēr prasiet dubulto! Tā kaut kā mājās – tipa Grobiņā esam kaut kad naktī, neatceros cikos. Nedomājiet draugi, ka biju galīgā pālī, vienkārši neatceros cikos biju mājās. Pa nakti man drusku uzbruka kaķis, bet tas pat bija patīkami, sado-mazo – atļaujies vairāk!
Sestdien vēl paspēju iechekot jūrmalu un iemeklēt dažus dzintarus, tālāk devos uz Talsiem, kur man bija sarunāta darba tikšanās. Sestdienā, laikam sāku jukt prātā! Vēlā aizbraucu līdz Rojai un Ģipkai (Jāņi 2001, laikam). Tālāk Vandzene. Ir plāns doties pie miera, lai gan sirc nav mierīga un gribas iechekot vienu krogu Talsos, kur Ģirtiņš liek diseni. Tomēr sagurums ir pietiekami liels un izlemju, ka uz diseni nebrauxu. Un te sākas pasākuma interesantākā daļa, par ko arī šis stāsts, ceru, ka ievac nebija par garu - zvana Pelmenis: „Mati, kur tu esi, mēs esam Rojā”. Tas JAU man likās interesanti. Ko viņi tur dara, tāds jautājums man zibenīgi iešāvās prātā. Atgādināšu, ka plkst. bija jau pēc 10 vakarā, un ārā nenormāli gāza lietus! Kas ir mēs – Pokucītis (māāns pipariņš), Zauls un Pelmenis. Kungi redz esot izdomājuši doties pārgājienā pa līča piekrasti, s načovkai mežā. BEZ TELTS, tikai ar guļammaisiem. Vienīgais, kas nāk prāta – tie džeki nav normāli, un laikam jau atsaldeņi rullē pasauli. Lūgumus pēc naktsmājām tiešām bija patiess, bet Pelmenis nolēma vēl apspriesties ar pārējiem klauniem, jo viņi tomēr ir braukuši baudīt dabu. Ok, stresa nav, kā vienmēr. Atzvanu un saku, ka varu piedāvāt kungiem aizbraukt pakaļ no Vandzenes (~ 45 km), vai arī māju Rojā, kas gan pašiem būtu jākurina, jo tur neviena nav. Vēl alternatīva būtu apciemot manu omu 12 km attālajā Ģipkā. Džeki tomēr ir cieti un īsti dabas mīļotāji tāpēc nolemj palikt ar to. Nu labi, lai jau viņiem veicas, tomēr kļūstu drusku norūpējies, jo kā nekā draugi, vieni, mežā, lietū, naktī brrr. Gulēt būtu grūti. Mēģinu zvanīt, lai pārliecinātu kungus par naktsmītnēm ar jumtu. Bet protams iedomīgie buržuji ir izslēguši savas pagales, ļooti pārdroši es gribētu teikt. Miera man nav, un sūtu īsziņas. Pēc vairāk kā stundas saņemu atskaiti, ka īsziņa saņemta. Aha, tālavas taurētāji ir pieslēgušies tīklam. Sazvanāmies un vienojamies, ka labi būtu, ja es aizbrauktu kungiem pakaļ. Viesnīca esot par dārgu un mola galā viņiem esot uzbrucis cunami vilnis un tagad viņi esot slapji no galvas līdz kājām. Iepriekš (pirms viļņa) mans piedāvājums ar viskiju un kamīnu nebija tik vilinošs nu jā katrs, pieņem lēmumu kā un kad māk. Izbraucu no Vandzenes un lietus ir pieņēmies vēl vairāk, bumerim logtīrītāji turbo režīmā knapi tiek galā. Varbūt vajadzēja braukt lēnāk. Rojā vēl ieeju diennakts veikalā, kur man viskiju nepārdod, žēl, ka plaukti aiz letes, varētu iemēģināt vakardienas ideju ar pudeles atvēršanu. Saņemu izmisuma pilnu zvanu no Pokucīša: „Mati, tu drīz būsi?” Pēc minūtes esmu klāt – kungi izskatās slapji (viņi tādi arī ir), nomocīti, māte daba, vairs nav viņu mīļākā sieviete, mols ar vilni ir cūka, bet viņi ir laimīgi. Kā nekā ierados es! Vīri sēdēja kafejnīcā pie tuvāka galdiņa durvīm un bāram. Visa grīda pilna ar slapjām drēbēm somām, zābakiem. Pelmenis ar zeķēm vazājas pa kafūzi. Tiek apliktas vietējie meitēni. Puikām ir viedoklis, spēcīgs viedoklis. Tiek pabeigtas tējas un mēs dodamies prom no Rojas. Ne jau pie miera. Aizbraucam uz Talsiem, kur jau pa telefonu tiek sarunāta šmiga, plkst kaut kur ap vieniem. Ierodamies vietējā klubiņā, kur Ģirtiņš liek diseni. Iepazīstamies ar vietējām princesītēm, vīri operatīvi sameklē mazu kašķi, un iejūk deju placītī. Pa tam lāgam dodamies ar Ģirtiņu pēc šmigas. Saņemot dziru, būtu pakritis, ja būtu stāvējis. Vecais labais merkurs un komandors. Vai kādreiz kaut ko tādu esat redzējuši, par dzeršanu nemaz nerunājot? Ierodoties atpakaļ bārā, konstatēju, ka Pelmenis ir ielicis pamatus lielākam kašķim. S ļohkim dvižeņiem oboih ruk pagrūžot no bāra malā visus tēvaiņus paziņojot, ka viņš redz gribot šampanieti. Labi, ka laikā paspējām, ja ņem vērā, ka vietā kurā mēs bijām iemaldījušies ir ne tā pati draudzīgākā publika. Panesās bazars par kaut kādiem 15 latiem, kas tagad Pelmenim it kā kādam jāmaksā. Pelmenis pa visu krogu paziņoja, ka būs viņam tie 15 lati, lai iet un nopelna. tas bija kā signāls – laiks mājup. Izbraucot no Talsiem atcerējos, ka nav uzuča, tipa kolas, devāmies atpakaļ uz Talsiem. Kola ir, Komandors arī – turpinam ceļu. Ierodamies Vandzenē pie Aidziņas. Plkst kaut kur pēc 2. Tiek apbrīnota Aidziņas māsa Zane. Kungiem šur tur, šis tas esot sakustējies. Zanes mati (nesajaukt ar mani), tiek īpaši akcentēti, kungi jau sāk cīņu savā starpā un zīlēt, kas kuram smukāx, garāx, nu kurš varētu Zanītei vairāk patikt. Zanei vairāk patīku es, un kungi viļās, bet nolemj sevi pierādīt no rīta. Tā ap 3 naktī Zauls (laikam) iepazīstas ar mājas saimnieku – Aidziņas, Zanītes, Evas un Danas tēvu. Viņš izliekas saprotošs un dodas gulēt kungus neaiztiekot. (šāds tēvu izgājiens zoomam noteikti patiktu labāk. Lietojam komandoru, korķis vaļā nav jāskrūvē, jo to var vienkārši noņemt – tādu var dabūt 2 naktī Talsos. Bet garša ir patīkama, tāda medus piegarša, bet ar kolu iet iexā gana labi. Zauls jau pēc pirmās glāzes liek punktu, lai gan izskatās diezgan žirgts. Pelmenis sāk cīņu ar gravitāciju, patiesībā to jau viņš bija sācis iex auto. Ik pa brīdim tiek piesaukta viņa kompānija, kas varētu piedalīties dažādos pētījumos, kurus mēs varētu veikt. Paliekam pie tā ka varētu.... kaut kad izdziest kamīns, papildinām to un dodamies pie miera. Nu jau vairs nezinu cikos.
Svētdien Zauls ir nekāds, lai gan viņš ir tas kura dēļ vispār kāds brauca uz Roju, Kalteni utt. Te laikam kungi, lai paši izsaka savus viedokļus. Brokasto tikai Pokucītis un Pelmenis, atrodot kopīgu valodu gan ar meitu māti Ilzīti, gan arī tēvu Juri. Kur nu vēl pārējām meitenēm. Braucam atkal uz Roju, jo Zaulam tur kaut kādas darīšanas. Izlaižam viņu uz Rojas upes tilta, un viņš ar kaut kādu vietējo jaunkundzi ieslāj krūmos . Mēs savukārt dodamies uz otru molu, kur atkal tiek izteiktas replikas par riebīgo jūru un vilni, bet jau piesardzīgāk. Tomēr Pelmenis atkal drusku noraujas jūras ūdeni un saslapina bixiņas. Ak viņš laimīgais, visiem tā neveicas! :)
Savācam Zaulu un dodamies atpakaļ uz Vandzeni, pa ceļam vēl apciemojot manus vecākus dārzā. Zauls vēljoprojām neēd, pat ābolus ne! Braucam, pēkšņi Zauls sastingst un ieķeras stingri jo stigri durvju rokturī. Pokucītis apvaicājas, kas draugam noticis, ko viņš ir ieraudzījis spidometrā? Izrādās tur ir Pokucīša augums nu tā starp 190 un 200. Apdzīvota vieta uz balta fona, turpinām braukt dinamiski :)
Esam mājās, Zauls sāk runāt. Komandors nemaz nav bijis tik slikts. Tiek atvērts merkurs, kas gan pēc krāsas, gan arī garšas ir tāds pats kā iepriekš pieminētais pulkvedis :). Vīri izsaka vēlmi pastrādāt, jo savādāk jūtoties nelāgi, kā nekā viņi ir tūristi un dabas draugi. Diezgan operatīvi tiek piedāvāt iespēja sanes malku mājā. Tiek sadalīti darba rīki. Zaulam tiek mazi ratiņi ar kuriem viņš vienā reizē pārvadā vienu pagalīti – respect. Darbs nav zaķis! :) pēc katras tūrītes tiek iemalkota degviela un drīz jau vesels strēķis ir savests mājā. Pusdienojam, vīri turpina apbrīnot Zanīti un viņas matus, Zaulam tiek uzplēstas sadzijušās brūces, jo vienu māsu taču sauc Eva. Pēc mēneša kungi apsola atgriezties, jo tieši uz tik ilgu laiku ir sanesta malka. Pelmenis jau atkal ir sareibis. Bembī tiek pieprasīta un ielādēta slidenās ielas – Bi2 un prata vētra. Pelmenis ir iemīlējies meitenē, kas ir iedziedājusi dažas dziesmas pēdējā kalniņa elbumā! Apklust pat sarunas laikā kad skan šī balss, nu ko lai viņam veicas...
Pa ceļam tiek ieviesc jauns teiciens 30draugu leksikā – LIEKI. Ceļā līdz Rīgai tas tiek lietots diezgan daudz. Pelmenis neliek mieru, ka visus apdzenu un ka es apzogot valsti. Bet kurš gan, ja ne es? :)
Vēl viņš pieņem svarīgu lēmumu. Ierodoties mājās Sancho viņam noteikti teixot – ATKAL. Bet to viņa teiks jebkurā gadījumā, tāpēc tiek pieņemts lēmums piebeigt merkuru aka komandoru! :)
Rīgā esam kaut kur ap 6 vakarā, iebraucam pie kaimiņa, viņš nav apmierināts, ka esmu atvedis 3 piedzērušos draugus.
Aizvizinu viņus – tūristus pa mājām, tādas lūk brīvdienas, diezgan garas sanāca.

Secinājumi:
1 – vai tūrisms ir sports, jautājums paliek neatbildēts!
2 – draugi palīdzēs jebkurā situācijā, lai vai kur tu būsi;
3 – komandors ir ok, galu galā Talsos to var dabūt arī 2 naktī;
4 – Zanītei ir skaisti mati, kas viņu padara par princesīti;
5 – Pelmenim ir jauna mīlestība;
6 – spidometrā ir Pokucīša augums;
7 – LIEKI;
8 – ja ATKAL ir neizbēgami, tad turpini lietot;
9 – kaimiņam nepatīk, ja viņam atved 3 piedzērušos draugus;
10 – brīvdienas rullē!

© Mati 02.11.2004