30draugi.lv

Mēs esam tā kā visi citi it nemaz!
Šodien liek: Jāzeps

Kā mēs zvejā braucām, vai arī atkal viena jauki pavadīta nedēļas nogale.

Viss sākās piektdien kad dabūju savu jaunu auto. Atrādīju draugiem. Aizvedu šmigu un kaspi uz muzikālo teātri kabata. Tā arī bija mana liktenīgā kļūda. Bet nu par to vēlāk.
Viss sākās sestdienas rītā. Pēc aculiecinieku nostāstiem vīri no kultūras programmas pārradās mājās gaismai austot. Šmiga pat bija pamanījies aizmigt pie galda. Labi ka draugs sandis viņu nolika gulēt horizontālā stāvoklī. Pašam no rīta garastāvoklis bija tīri mundrs. Bet tas bija līdz tam laikam kad modās draugi. Šmiga bija paņēmis līdzi stafu (pašaudzēto), satasīja paipu un abi ar kaspi divas reizes iepīpēja. Kaspis gan teica ka sūds ir tas staffs un nekā nav, bet pēc maza laiciņa sākās... Un izrādījās ka staffs nav sūds bet normāla manta. Vīri uzjautrinājās par to kā vakar meitenēm esot stāstījuši ka šmiga ir lietuvietis un savukārt meitenes ar šo komunicējušas krievu valodā.
Ar lielām mokām sasēdināju vīrus automobīlī jo lieki teikt ka viņi nebija ātri. Šmiga visulaik atkārtoja – Nesteidzini mani es varu kļūdīties. Tātad 5 vīri – es, sandis, pelmenis, kaspis un šmiga devāmies ceļā pretī vēl nezināmiem piedzīvojumiem ar baltas krāsas piektās sērijas bmw. Izbraucam no Rīgas. Līdz Ķegumam pie stūres sēdēju es. Sandis mēģināja mācīties. Pārējie aizmugurē apmainījās ar jokiem un asprātībām. Kopējā gaisotne raksturojama kā pozitīva un jautra. Rādīju kasparam auto papildus aprīkojumu uz ko šmiga vislaik atbildēja ar – ahujiķeļna, iedod izbraukt. Lieki protams piebilst ka tika lietoti arī dažādi grādīgie dzērieni. Kaspis ierosināja man braukt kamēr paliek ātri. Šmiga visulaik sauca – davi babku.
Nokļuvām līdz Ķegumam. Raimonds izteica vēlmi ietestēt auto. Es protams neatteicu. Sākās jau ar to ka pelmenis izdomāja veikt apdzīšanas manevru braucot pāri Ķeguma HES. Tālākais ceļš pagāja ātri. Secinājums - auto iet labi. Šmiga gan mēģināja atrast drošības jostas redzot kā raimonds vada auto, bet nu viss beidzās labi. Aiz aizkraukles iebraucām Koknesē pie manas vecmāmiņas. Es ielasīju mazliet ābolus. Vecmāmiņa piedāvāja ķimeņu maizītes. Es delikāti atteicos, jo paskatoties uz jauniešiem kas bija pīpējuši staffu es sapratu ka viņiem jau pietiek.
Pēc auto testa arī pelmenis sāka lietot atspirdzinošus un grādīgus dzērienus. Tika pārrunātas raimonda attiecības ar meitenēm. Īpaši palicis atmiņā brīdis, kad šmiga apķērās pelmenim ap kaklu un teica – raimond, nep… meitenei prātu. Ja tu nemāki, es tev varu parādīt un pastāstīt. Tāpat arī šmigam visulaik bija sausas lūpas un vinš patstāvīgi lūdza lai kāds viņam tās nolaiza. Apspriedām arī to kā vakar gājis kabatā. Bet nu tā kā vīri daudz ko neatcerējās, tad tīri maz bija arī ko apspriest. Es vienīgais painteresējos kur kaspis izrok tādus rukšus, uz ko kaspis atbildēja ka šim ir lāpsta. Šmiga nosūtīja sms kaimiņam. Kaimiņš arī bija asprātīgs un izteica prieku par to ka kaspim nav ekskavators.
Pa ceļam piestājām dažos benzīntankos lai paņemtu dzērienus. Piebildīšu ka jau pirms pašām mājām izmēģināju auto dinamiskās īpašības. Ātruma robeža 200 km/h tika sasniegta tieši uz vilciena pārbrauktuves. Bet nu vecāku mājās iebraucām normāli. Pirms mājas parādīju upi uz kuru bija plānots doties.
Tālāk es ar vecākiem aizbraucu uz svecīšu vakaru, puiši palika lietojot dzērienus un vizinoties ar motociklu JAWA. Šmiga izbrauca normāli. Pelmenis izdomāja ka viņam jāizbrauc pie ērika. Rezultātā nācās iet atpakaļ kājām. Aizbraucām paskatījām kas notiks bārā šodien un rezervējām galdiņu un litru.
Atbraucis no kapusvētkiem konstatēju ka šmiga ar kaspi ir gājuši pagulēt. Tētis man arī ir atsaucīgs un ierosināja aplaistīt jauno pirkumu. Tā viņi ar pelmeni abi divi lietoja dzērienu. Dzēriens beidzās, es aizbraucu uz veikalu, dzēriens atkal beidzās, es atkal aizbraucu uz veikalu. Tad kad dzēriens atkal gribēja beigties. Pamodās šmiga un kaspis. Dzēriens beidzās ātrāk. Izlēmām ka jābrauc uz bāru. Kaspis bija pamanījies sazvanīt meitenes ar kurām pazīšanās tika nodibināta Līčos, pēc VX sacensībām.
Protams ka meitenes piekrita braukt ar mums uz bāru. Bārā arī viss no sākuma bija forši. Pasniedzām sevi kā badminotna izlasi. Šmiga reāli iejutās lomā un beigās ar savu serves uzlabošanu jau sāka man apnikt. Raimonds sadzēra ar visiem pēc kārtas un mēģināja atrast kašķi. Vietējie jaunieši gan vispirms konsultējās ar mani un pēc tam izlēma ka nenodarīs redzamus miesas bojājumus iebraucējiem. Es aizbraucu mājās, parunājos ar vecākiem un kad atgriezos situācija bija sekojoša – pelmenis sēdēja pie galdiņa ar trīs skūtiem krievu tautības jauniešiem un lietoja vodku. Šmiga mīlinājās ar vienu no līču meitenēm. Sandis ar kaspi te dejoja, te aktīvi diskutēja ar manu brāli. Ap vieniem naktī visi sāka pagurt. Raimonds tika ienests un nosēdināts auto priekšējā sēdeklī. Šmiga bija neapmierināts ar to ka nav paspējis tuvāk iepazīties ar meiteni. Sandis visus dzina uz rīgu. Kaspis dzēra dzērienus un dibināja draudzīgas attiecības ar 50 gadīgu tantiņu kas tirgoja ieejas biļetes.
Īstenībā jāsaka ka šmiga ir labsirdīgs jo vinš pierunāja mani aizvest meitenes atpakaļ uz mājām. Un tad arī mēs devāmies atpakaļceļā uz Rīgu. Atpakaļceļā nekā interesantra nebija. Bija 2 CP posteņi. Pasažieri visi gulēja. Iebraucām Rīgā. Trešais CP postenis mani apturēja un pārbaudīja asins sastāvu. Izvadāju visus pa mājām. Pelmenis pamodās pats pēdējais un sāka kaut kam zvanīt un aicināt tusēt. Tas nekas ka bija jau apmēram 4 no rīta. Savadājis visus pa mājām. Noliku auto stāvvietā un devos gulēt.
Bet nu vārdos jau nevar izteikt to kas pārdzīvots. Kopumā jāsaka atkal pēc ilgiem laikiem bija labi ietusēts puiku kompānijā.

© tomick 21.10.2003