30draugi.lv

Mēs esam tā kā visi citi it nemaz!
Šodien liek: Valija, Ināra, Ina, Inārs

Apmācības

Stāsts, kurš uzvarēja „Spēķotajā līdakā” radio SWH ēterā 07.12.2006.

Notika tas pirms gadiem 6. Kad vēl studiju gados kopā ar dažiem kursa biedriem nokļuvām praksē vienā no Latvijas bankām. Jau pavisam drīz sākām arī strādāt patstāvīgu darbu. Darbs bija interesants, jo bija jāatbild uz klientu telefona zvaniem, ja viņiem bija radušās kādas problēmas ar maksājumu kartēm, kontiem vai bija citas neskaidrības. Kādas tik nebija šīs situācijas – nenopriecāties :) Šo servisu nodrošinājām diennakti, tātad strādājam maiņu darbu. Piektdienas vakaros kā jau studenti būdami pirms došanās Vecrīgas vai kāda cita pasākuma virzienā parasti „pamatus ielikām” turpat bankā! Tā nu vienā piektdienā, kas no citām atšķīrās ar praktiski neko, izņemot to, ka darbu pēc nedēļas apmācības bija sākusi jauna darbiniece. Un kāda sagadīšanās, tieši tajā vakarā arī mēs pabeiguši savu dienas maiņu sākam „betonēt” jebšu iesildīties vakara iznācienam. Zvans pa zvanam, cik nu varam vēl konsultējam jauno darbinieci, bet nu skaidri norādām, ka drīz jau mums būs jāiet un drosme būs jāsaņem rokās pašai, jo nakts stundās parasti strādāja tikai viens cilvēks. Esot jau ar pamatīgu smaidu sejā un novēlot labu pirmo nakti dodamies prom! Kad pēkšņi notiek negaidītais, un uzkaras kaut kāda sistēma, kas paralizē karšu darbību! Atgādināšu, ka ir piektdienas vakars, jau tāds pavēlāks, kā reizi laiks, kad sākās īstā piektdiena! Sākās! Telefons karsts, jaunā darbiniece izmisumā, bet mēs par to visu esam spējīgi tikai priecāties – tādas īstas ugunskristības!

Kārtējais zvans, kārtējā izmisuma pilnā atbilde: Labdien, banka klausās!
Trubas otrā galā: Sveicināti, man te tāda problēmiņa. Iebraucu benzīntankā, pielēju pilnu bāku ar benzīnu un tagad nevaru samaksāt, jūsu kartes nestrādā! Man nav skaidras naudas!
Jaunā darbiniece (JD): āaāaaāa, eeee, nu aizejiet uz bankomātu un izņemiet.
Mēs pieredzējušie speciālisti jau fonā bļaujam, ka arī bankomāti nestrādā!
JD: āaaāaa bankomāti arī nestrādā!
Klients: tad ko man tagad darīt, kā ieteiksiet rīkoties, benzīns paņemts, naudas nav. Samaksāt gribu, bet nevaru!
JD: Uzgaidiet lūdzu!
Izmisusī kolēģe ar neviltotu bezspēcībā savilkušos seju vēršas mūsu virzienā un prasa: džeki ko lai dara, ko lai es viņam pasaku?
Un mēs pavisam nopietni atbildam: Klients benzīntankā, nu tad pasaki viņam lai noskrūvē visus mašīnas riteņus, atstāj tos pārdevējam ķīlā un lai rīt atnāk tiem pakaļ, tad arī samaksās par benzīnu!
JD pilnā nopietnībā: Hallo, jūs mani dzirdat?
Klients: Jā, jā dzirdu, nu ko man darīt”!
JD turpina: Lūdzu, paņemiet un noskrūvējiet mašīnai visus riteņus un atstājiet tos pārdevējam ķīlā. Rīt tad atbrauksiet tiem pakaļ un samaksāsiet arī par degvielu!!!!

Šajā brīdī es gribētu redzēt mūs – pieredzējušos bankas speciālistus no malas, jo šķiet, ka tā smējušies mēs vairs neesam nekad! Brīdī, kad mēs sākām vārtīties pa grīdu jaunā darbiniece saprata ko bija pateikusi. Bet tajā brīdī jau viņa uzklausīja klienta viedokli par šo ieteikumu! Pēc tam gan arī mēs dabūjām dzirdēt viedokli no jaunās darbinieces, par šo lielisko ierosinājumu!
Tāds nu bizness sanāca sākot darbu bankā un apmācot jauno darbinieci, kas starp citu, vēl joprojām strādā turpat. Un tagad ikreiz kad atceramies šo gadījumu smejamies gandrīz tāpat kā toreiz!!! :))))

© Mati 2006