30draugi.lv

Mēs esam tā kā visi citi it nemaz!
Šodien liek: Valija, Ināra, Ina, Inārs

Kā mēs labi atlaidām Bankas X spirta svētkos.

(piedodiet ja šoreiz nebūs tik smieklīgi kā pierasts bet man man rakstīšanas dienā ir slikts garīgais)

Šogad mūsu bankai spirta svētki bija paredzēti tālajā latgaļu zemē pie Rāznas Ezera. Piektdienas vakarā pabeiguši darba dienas dunu, mūsu nodaļa + Jaņis, sadalījāmies pa mašīnām un laidām iepirkt pārtiku. Veikalā ar Jaņisu reāli ierēcām par to, ka pretīm dzīvo karpu stendam bija izvietots voblu stendiņš. Nu tipa lai zivis jau laicīgi saprot, kas viņas sagaida nākotnē. Tālāk panesās štuks ka nafig mums jābrauc ir kautkur makšķērēt tālu, ja var tak tepat veikalā karpu stendā. Tikai vajadzētu laikam pirms tam kādu nedēļu regulāri nākt un iebarot tās karpa, lai labāk ķerās. Tas nu tā, bet tālāk sapirkuši paiku un alkoholu devāmies tālāk ceļā. Mūsu mašīnā pie stūres bija Inga + es + Jaņis + Gatis. Ceļš reāli ieilga jo mēs pa ceļam izdzērām visus alus krājumus kuri bija paredzēti nākamajai dienai. Un kā jau jūs ļaudis zināt tad daudz dzerot alu ir nepieciešams bieži taisīt pitstopus! Vieno no pitstopiem secināju ka ir jautri iemest ar akmeni atlejošam Jaņisam. Netālu pirms Rēzeknes pitstops tika veikts kādā latgaļu benzīntankā. Tur mēs ar Jaņisu atradām divus spaiņus ar logu tīrāmajām birstēm un strauji metāmies celt savus reitingus priekšniecības acīs, cenšoties nomazgāt logu priekšnieces mašīnai. Kad tas tika paveikts, ķērāmies pie kolēģa Ginta mašīnas. A vot šite sanāca neliels misēklītis, jo Jaņis izdomāja, ka, lai dabūtu logu tīrāka spainīša ūdens saturs ir jāuzgāž uz mašīnas loga. Žēl ka Gints nepaguva aiztaisīt logu. Kad pēc kāda brītiņa tuvojāmies mūsu nometnei es jau pa gabalu izlīdu pa mašīnas logu un saucu policistiem lai laiž mūs garā, ka mēs braucam uz estrādi. Nu Menti jau arī nebija nekādi vakarējie un prasīja uzrādīt caurlaides. Es pat šmigā esmu dikti veikla jo caurlaidi uzrādīju pirmais. Iebraucot nometnē pirmais par ko ierēcām bija Igauņu autobuss kurš bija iesēdies smiltīs, bet nu nevis vienkāršo iesēdies bet ieracies tā ka boļše ņekuda. Brītiņu vienkārši stāvējām un rēcām par igauņiem. (foto šeit). Tā kā apkārt jau bija tumšs jo bija iestājusies nakts tad nolēmām sameklēt mūsējos lai varētu nobāzēties. Tā kā telšu pilsētiņā valda pilnīga tumsa, šnabis un jautrība tad atrast savējos nav nemaz tik viegli, bet nu tomēr mēs to izdarījām. Sāku celt telti. Iet grūti, jo traucē pālis, tumsa un Jaņis, kurš vienkārši stāv man blakām un dirš beztēmā. Pasūtu Jaņisu un turpinu celt. Uzceļu. Pašam liekas ka ir OK. Un tikai novācot telti secināju ka virsējo daļu esmu uzvilcis otrādi. Bet nu kuru gan tas uztrauc. Tālāk atnāca Ebis. Ebis neatnāca viens. Kopā ar Ebi bija atnācis arī lielais brālis pālis. Iedzērām vēl. Gints izvilka giču, kur mēģināja spēlēt uldiņš. Diemžēl arī uldiņam bija pālis un viņš vienkārši spēlēja kautko ļoti šķību. Karač nogruzījām viņu, ka šis vispār neko nejēdz no ģitāras spēles. Brīdi vēlāk izdomājām ka te vairs nav aršana un jāiet pārbaudīt, kas notiek pie estrādes. Tur satikām vēl pazīstamus čomus ar kuriem uzsākām diskusiju. Diskusija tika pārtraukta kad mums pieslēdzās kolēģe no citas nodaļas. Meitēns nu nekādīgi nesaprata ka mēs nevēlamies iet dejot. Arī teksti, ka mēs tomēr esam BMXisti un mums ir tāda kultūra ka mēs principa pēc nedejojam, viņu nepārliecināja un strauji panesās bazors par to ka mēs esot vēl bērni, ka mums esot bail no īstām sievietēm (nu jā viņai bija laikam 28), ka visām mūsu bailēm pamatā ir freids un māte.... Diskusija sāka kļūt interesanta. Tad meitēns centās pierunāt mani lai es iedomājoties sava kolēģa vecumā. Mūsu teksti ka mēs jau esam viena vecuma viņu nepārliecināja un mums tika pateikts ka mēs neko nerubījam. Tālāk jau meitēns bija gatavs manam kolēģim pierādīt, kādēļ viņam esot bail un vispār viņa tūliņ parādīšot. Es jau domāju ka parādīšanas procesā mans kolēģis tiks publiski paņemts pie riekstiem. Nu patiesībā tālu jau arī nebija. Karoč beidzās viss šitas sviests ar to, ka es aizgāju ar to meitēnu dejot. Nujā, man jau patīk pieredzējušākas sievietes :) Nodejoju es ar to meitēnu visu nakti līdz pat rītam. Nu ņemot vērā. Ka pālis man bija pamatīgs (viņai arī) un to ka es īpaši dejot nemēdzu un nemāku tad skats laikam bija fanī. Noteikti ka asumu dejai piedeva arī virpuļi un atliecieni un noteikti ka meitēna texti "davaj es uzlekšu tev virsū". Tuvojoties rītam tā kā pavadīju jamo uz viņas guļvietu un tad devos tā kā gulēt uz savējo, jo bija jau tomēr gaišs it kā. Mūsu nometnē vēl jautrība sita aukstu vilni. Gints spēlēja ģitāru un pārējie dziedāja. Dziedāja viņi no grāmatas. Mēs ar Jaņisu uzreiz sapratām ka šitā te nebūs nekāda aršana un sākām laist vaļā savu repertuāru sākot ar Piču un beidzot ar pidirallā. Pārējie ātri vien nolika dziesmu grāmatu malā. Nu jūs jau paši visi zināt šīs 30draugu nacionālās dziesmas. Tad nomaucām arī strīpu no visādiem citādiem gabaliem. Mums bija pievienojies arī viens džeks (turpmāk tekstā Bauska), kuram katrā kājā bija savādāka čība. Jaņisu viņš visu laiku uzrunāja par Jaņčiku un dzerot mūsu alu un ēdot mūsu paiku viņš visiem drusku piegriezās. Un kad vīrs pajautāja vai mēs gribam lai viņš iet prom visi vienbalsīgi teica JĀ. Tad nu tā kā pulkstens jau rādīja pāri sešiem un mēs bijām vienīgie vēl par visu placi kuri tusē un bļaustās, tad nolēmu ka arī es iet pagulēt. Pa tam laikam Jaņis ar Ingu bija vēl kautkur aizgājuši vazāties un kautkādā priekšnieku mājā bija atraduši pirti ar baseinu. Nu te Jāņis protams nodemonstrēja visu savu Alēna Delona šarmu iemetot baseinā Ingu ar visām drēbēm. Nu arī Inga nepalika atbildi parādā iemetot baseinā visas Jaņisa drēbes ar visu kabatas saturu. Telefons un maks feini samirka. Jānim kādu laiciņam tagad varat nezvanīt. Vēl Jaņis pamanījās baseinā sadauzīt muguru (neprasiet kā, nezinu) un žāvējot drēbes pirtī izteikt viedokli kādam palielam priekšniekam. Ko vēl Jaņis sadarīja nezinu bet no rīta pamostoties jamais atradās manā teltī pilnīgā neģīmī. To ka rīta cope nesanāks sapratu pastoties uz Jaņisu. Ar šitādu paskatu jau var tikai Zivis baidīt. Nu karoče pavazājos drusku riņķī, iedzēru aliņu, pastījos kā citi sporto, iedzēru aliņu ar citu filiāļu pārstāvjiem un kautkā tā. Vēl aizgāju ieēst brokastis. Nu nekādi es nevarēju tās desiņas dabūt lejā. Ap pusdienas laiku pamodās arī Jāņis. Ak šis fantastiskais Alēna Delona smaids. Karoče paņēmām laivu un iebraucām ezerā. Bljin Ezers liels, bet kāds no viņa labums ja zivju ta nav???? Karoč vienīgais ko es dabūju bija divi pakāsti vizuļi. Jaņisam gāja labāk. Viņš vismaz vizuļus nepakāsa. Izštukojām ka ezeros nav jēgas makšķerēt, nākamreiz brauksim uz Aivieksti ķert samus. Kad izbraucām vakarā no ezera vakara kultūras programma jau bija uz sākšanās sliekšņa. Nu neko. Paņēmām drusku uz krūts konjaku un devāmies uz deju placi! Tur jau bija atvests bezmaksas alus. Nu kas mēs vakarējie ka alu par brīvu laidīsim garām. Padzērāmies alu. Alum uzdzērām līdz paņemto litru. Litrs beidzās. Bet toties sākās dejas. Dejām pa vidu iejaucās Ebis ar diviem litriem rokā. Vienu litru Ebim noslaucām. Izdzērām. Parādījās vēlviens litrs. Šoreiz sarkans. Krāsai nav nozīmes - izdzērām. Tad parādījās Ebja čoms no kuram līdz ar Ebja atlūšanu (-1) vairs nebija ko darīt. Nu un šim līdz bija 2 litri. Dzērām. Es paņēmu vienu litru un aizgāju pie lietuviešiem. Leiši neprata dzert. Bez uzdzeramā viņi šņabi atteicās dzert. Divreiz parādīju viņiem kā tas jādara. Vienalga leiši nesaprata. Aicināju leišu meitenes dejot. Nenāca. Laikam nemācēja. Pēc brītiņu atpeldēja Ebja draugs kopā ar diviem džekiem un vienu smuku meitēnu. Nu nepagāja ne piecas minūtes kad viņi visi trīs palika stāvot, bet es ar meitēnu aizpeldēju pa deju placi. Kautiņš nesekoja. Kautiņš nesekoja arī vēlāk kad tie džeki vēlreiz uzpeldēja. A meitēns palika ar mums. Iedzēra ar mums. Iedzēra laikam par daudz ar mums. Virpuļus ta pa deju placi mēs griezām bet tiklīdz meitēnu palaidu vaļā no saviem apskāvieniem tā jamā automātiski aizpeldēja kādā citā virzienā (neapzināti). Vairākas reizes mēģināju pielauzt meitēnu iet pastaigāties un pavēdināt galvu. Nepierunāju jo jau pāris soļus nost no skatuves meitēns jau vilka mani atpakaļ dejot. OK. Dejojām arī. Pilnīgi sajutos kā tāds baigais dance masters. A vienā brīdī piepeldēja klāt mana kolēģe (tādā pašā šmigā kā mēs visi) un sāka konkrēti gruzīt manu meitēnu. Par ko, to mēs tā arī nesapratām. Toties teksti bija rēcīgi – sākot ar "vācies prom blondīne" (a pati ta arī ir blonda) un beidzot ar "strīpaini džemperīši šosezon nerullē". Domāju ka mans meitēns neko no tā visa nesaprata, un arī mana kolēģe pēcāk sakaunējās par šādu savu izgājienu. Tomēr cik filmas līmēšanas procesā noskaidrojām, kolēģe manu šī vakara meitēnu bija sajaukusi ar pirmā vakara partneri. Nu neko. Tusējām tālāk. Beigās sāku skatīties ka ar manu meitēnu nebūs labi. Ņēmu jamo zem rokas un vedu gulēt. Nekādi nevarējām noskaidrot kur ir meitēna telts, jo teksti bija kļuvuši tādi kā neskaidri. Bija doma aiznest meiteni uz savu telti un nolikt gulēt, bet biku bija bail a ja nu meitēnam slikti paliek??? Ai bet nu neatstāt tak smuku meitēnu pļavas vidū. Tomēr meitēns pēkšni padzirdējis ka es viņu vedīšu uz savu telti ātri saprata kurā virzienā ir viņas telts. Aizvedu viņu uz telti un noliku gulēt. Pie telts sastapu viņas draugus – iedzērām. Un tad pēkšņi ieklausījos mūzikā – mūzikas vairāk nebija bet miķī Jaņis dziedāja pidirallā. Aizejot līdz estrādei ierēcu. Palikuši bija tikai mūsējie un Jaņis ar Mārtiņu bija uzrāpušies uz skatuves un dziedāja nu jau "Par veco Piču". Nu laikam dīdžejam arī tas dikti nepatika un viņš vīriem atņēma miķi. Nu neko. Pablandījāmies vēl drusku apkārt. Piepeldēja pie mums meitēns Guna. Nav ne jausmas kas viņa bija un no kurienes, bet Gunai bija sidriņš. Viņa iedeva Mārtiņam sidriņu, Mārtiņš saviebās. Iedeva man sidriņu. Nu es tādu normālu malku ierāvu – ibio leo. Sidriņs bija normāli atšķaidīts ar brendiju! Tā neko Guna. Vēl Guna man sāka likties nedaudz blonda, viņa visu laika caur mobilo atskaņoja kautkādu mūziku un priecājās par to. Bet nu piedrāzt. Aizgājām līdz centra filiāles placītim un nobāzējāmies tur. Tā kā pulkstens jau atkal nāca seši tad bez mums gandrīz neviens apkārt netusējās. Iedzērām un ierēcām. Tā kā Mārtiņš bija palicis dikti līks visu laiku gāza riņķī visu kam pieskārās. Tā nu pēc tam kad viņš vairākas reizes bija notīrījis galdu, apgāzis krēslus un pielējis kolēģim čības ar mērci mēs ieteicām viņam iet un atstutēties pret igauņu autobusu (kautkā tak viņu ir jāapgāž.). Un te pēkšņi nez no kurienes uzpeldēja Jaņis ar tekstu ka to lāci viņš tūliņ nolaupīšot.
Šeit neliela atkāpe – Lietuviešu komandai bija līdzi talismans – Liels rozā lācis. Pa nakti viņi bija kautkā to lāci uzlikuši uz igauņu autobusa jumta.
Vēl pēc mirklīša Jaņis jau atkal bija atpakaļ pie mums liekot kopā spiningu. Arī pirmais spininga metiens padevās ļoti veiksmīgs jo lācis tika noķerts un nedaudz piecērtot tika norauts nost no autobusa. Te uz reiz piesteidzās klāt viena Igauniete kura laikam bija palikusi vēl lāci sargāt. Jaņis ar igaunieti ielaidās aptuveni pustundu garā diskusijā no kuras mēs tikai spējām sadzirdēt ļoti spēcīgo Jaņisa argumentu "I want the bear". Tomēr igauniete neiedeva Jaņisam lāci. Skumji. Tākā pulkstens bija jau pāri sešiem tad nolēmu ka jāiet ka gulēt, cik var dzert. Nezinu cik ilgu laiku gulēju bet pamodināja mani Jaņis, lai laižot viņu teltī, šis esot lāci dabūjis! Nu bļāviens – kas es kāds zvēru pavēlnieks ka man ar rozā lāci jāguļ. Pasūtīju viņus abus nafig, lai iet pie Ingas (piedod Inga bet, man nāca miegs), jo 100 punkti ka Ingai tādas mantiņas patīk. Tā nu Jaņisu vairāk es neredzēju tanī naktī (ja 7-8 no rīta var uzskatīt par nakti protams). Jaņis gan vēl paguva atzīmēties ejot gar visām teltīm pēc kārtas un prasot "Inga, vai tu te esi???". Atrada gan. Šis tak ir viens velna puika! Tipa normāli jau sāku gulēt, kad ap pulksten deviņiem jau mani pamodināja Ebis, kurš manas telts tuvumā kautko skaļi bļaustījās. Kretīns. Nu koroč ņēmu un no telts izteicu Ebim viedokli, ka tas ja viņš iepriekšējā vakarā ir bijis pirmais "mīnuss viens" nedod viņam tiesības bļaustīties un modināt tos kas izturēja ilgāk. Bet nu neko, tā kā Ebis tūliņ ielīda pie manis teltī ar Jak Daniels visīti, tad viņam tapa piedots, bet es sapratatu – Trešā diena aiziet. Nu neko, izlīdu no telts iedzēru suliņu, atkal nosolījos ka es vairāk nekad nedzeršu, ka viss "kā ar nazi" un aizgāju pēc pēdējā bezmaksas aliņa! Iedzēru aliņu un tiešām palika labāk. Un te uzreiz pienāk kolēģis un saka ka man kā riteņbraucējam esot jāpiedalās stafetē posmā ar katamarānu. OK, vai tad man grūti ja reiz aliņš, ir saulīte spīd, ūdens un katamarāns. Ibio – šito ilūziju man izjauca viceprezidents kurš pirms pašas stafetes man atņēma alu – esot nopietnā stafete. Bļāviens, kā gan lai es bez dopinga nopietni pabraucu. Mēģināju – bija grūti un bija lēnām. Bet nu labi ka nekur nebija manāma ūdenspolicija jo 100 punkti ka mani būtu paņēmuši ar promillēm. Ap boju gribēju griezties riņķī ar ručeni. Fak – izrādījās ka tā nav ručene bet stūre kura nefunkcionē tā kā vajag. Ai karoch dikti piekusu. A pa to laiku visu rītu kopš kādiem deviņiem leiši skraidīja apkārt pa telšu pilsētiņu bļaujot "Medveģ, MEDVEĢ, gdje ti???". Arī pa miķi visu laiku skanēja informācija lai lūdzu Lietuviešu komandai atdod talismanu Lāci. Ierēcām. Ap kādiem vieniem pamodās arī Jaņis. Nu skats viņam bija baiss. Iedomājieties – Alens Delons, ar Elvisa frizūru, Džekija Čana acīm un manu smaidu. Karoč paņēma jamais lāci un gāja pie leišiem atdot. Uz apkārtējo jautājumiem no kurienes Uzradies lācis Jaņis atbildēja ka viņš tak nevarot zināt kur tie leišu lāči blandoties pa Latvijas mežiem. 100 punkti ka šitas esot bijis pie Latvijas lācenēm vairot lāču populāciju Latvijas mežos. Un drīzumā par visu laukumu skanēja grandiozas leišu gaviles "MEDVEĢ VERNULSA".
Nu vairāk nekas daudz arī nenotika! Savācām mantiņas un vilkām atpakaļ uz Rīgu. Atlaidām labi, lai gan ja būtu zinājis kādi "pārsteigumi" mani sagaida Rīgā būtu atlaiduši vēl labāk. Bet principā jaunieši nevajag dzert trīs dienas nonstopā jo pēc tam strauji nometot var dabūt lomkas!

© Udža 2003